Kristietība

Pasaulē visizplatītākā reliģija ir kristietība. Tai ir aptuveni 2,1 miljards sekotāju, kas sastāda aptuveni 30% no visas pasaules kopējās populācijas. Kristietība ir monoteiska reliģija. Tas nozīmē, ka kristietības piekritēji tic, ka ir viens augstākais spēks un reliģijas centrs. Kristietības gadījumā šis augstākais spēks ir Jēzus Kristus, kas citās rakstu reliģijās (jūdaismā un islāmā) ir sludinātājs vai viens no praviešiem, tomēr kristietības vērtību sistēmā ir iekļauta visa Svētā trīsvienība – Dievs Tēvs, Dievs dēls un Svētais gars. Kristietība balstās uz Jēzus kristus mācību jeb Bībeles jauno derību.
Kristietība ir attīstījusies no jūdaisma. Jūdaisms ir ebreju reliģija un paši ebreji sevi uzskatīja par Dieva izvēlētu tautu. Jēzus Kristus bija ebreju sludinātājs. Jēzum bija īpašas spējas. Viņš prata dziedināt, tāpēc ebreju tauta viņu uzskatīja par Mesiju, tomēr dažiem nepatika šāda Jēzus godināšana, līdz ar to viens no mācekļiem, Jūda, viņu nodeva. Jēzus pēc tam tika sodīts ar nāvi. Vispirms viņš tika sists krustā un pēc tam ieļodzīts un atstāts. Pēc trīs dienām viņš augšāmcēlās. Pēc Jēzus nāves, viņa sekotāji turpināja praktizēt kristietību. Sākotnēji vienīgā jūdaisma un kristietības atšķirība bija tajā, ka kristieši koncentrējās uz Jēzus Kristus mācību, bet jūdaisti uzskatīja, ka viņu Mesija vēl nav atnācis. Vēlāk šīs abas reliģijas tika pilnībā nošķirtas un praktizētas atšķirīgi.

Lai šīs reliģijas būtu pilnīgi nošķirtas tika sarakstīta Bībeles Jaunā derība, kas ir kristietības svētie raksti. Jau pirmajos gados pēc reliģijas izveidošanās, tika izveidota kristīgās baznīcas trīspakāpju struktūra. Par kristietības centru kļuva Roma, bet vēlāk tā tika izplatīta lielākajā daļā Eiropas. 11. gadsimtā tika uzsākti arī Krusta kari, kuru viens no mērķiem bija ieviest kristietību visā Eiropā, izmantojot vardarbīgas metodes. Dauzi uzskata, ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc kristietība mūsdienās ir tika populāra.

Sākotnēji pastāvēja tikai Romas katoļticība, bet laika gaitā kristietībai izveidojās vairāki novirzieni un konfesijas. Mūsdienās pastāv gandrīz 30 000 reliģisko konfesiju, kas ir saistītas ar kristietību. Pēc savas būtības un praktizēšanas veida tās var būt pat ļoti atšķirīgas, bet tās visas vieno ticība Jēzum Kristum, kā centrālajam reliģijas tēlam un augstākajam spēkam. Lielākie kristietības pamatvirzieni mūsdienās ir katolicisms, pareizticība un protestantisms. Romas katoļi uzskata, ka viņi ir vienīgie patiesie Kristus mācības pārstāvji, jo ir saglabājuši sākotnējo ideoloģiju un baznīcas pārvalde ir tāda pati kā kristietības pirmsākumos. Laikā no 2. līdz 8. gadsimtam veidojās Pareizticība. Šī kristietības virziena piekritēji uzskatīja, ka katolicisms ir neprecīzs un nenošķir Jēzus Kristus dievišķo un cilvēcīgo dabu. Sabrūkot Romas impērijai austrumu un rietumu baznīcas tika nodalītas, kas ļāva šiem abiem kristietības vaidiem pilnībā atdalīties un attīstīties neatkarīgi vienam no otra. 16. gadsimtā Romas katoļu baznīcā notika šķelšanās, ko dēvē par reformāciju. Tādā veidā radās vairāki protestantisma virzieni jeb konfesijas. Reformācija kristietību padarīja vienkāršāku un pieejamāku arī nabadzīgajiem zemniekiem, tāpēc tai uzreiz bija daudz piekritēju. Populārākie protestantisma virzieni ir luterisms, kalvinisms, anglikānisms, reformisms u.c. Vēlāk arī konfesijām izveidojās apakš virzieni.

Pēc kristietības šķelšanās daudz kas tika mainīts, līdz ar to ir ļoti grūti raksturot kristietību mūsdienās. Katram novirzienam un konfesijai ir atšķirīgi tikumības kodeksi, dievnami, baznīcas struktūra, praktizēšanas veidi utt. Kopīga ir tikai ticība Jēzum Kristum un Bībeles Jaunajai derībai, kā arī teoloģijas pamatiem – grēkiem un pestīšanai.