Hinduisms

Hinduisms ir viena no vissenākajām reliģijām pasaulē un tā ir ļoti atšķirīga no rakstu reliģijām, kuras ir plaši izplatītas Eiropā. Hinduisms ir radies aptuveni 2 000 gadu p.m.ē. Indijā un ilgajā reliģijas pastāvēšanas laikā tai ir izveidojušās daudzas atšķirīgas ticību sistēmas un svētie raksti, bet pamata hinduisma mācība ir izteikta Rigvēdā. Rigvēda tiek uzskatīta par vissenākajiem reliģiskajiem rakstiem pasaulē. Precīzs tās vecums nav zināms, bet tie varētu būt radušies aptuveni 1 400 līdz 1 500 gadus p.m.ē. Arī mūsdienās hinduisms tiek praktizēts pārsvarā Indijā, bet vēdiskās mācības un atsevišķi hinduisma prakstizēšanas veidi (piemēram, joga) ir izplātīti arī citviet pasaulē.

Hinduisma svētie raksti ir Vēdas. Šajās vēdās ir apkopoti dažādi sakāmvārdi, dziedājumi, filozofiski raksti, buramvārdi, rituāli utt. Sākotnēji Vēdas pastāvēja tikai mutvārdu formā. Tās tika pierakstītas tikai mūsu ēras sākumā. Pastāv ļoti daudzi Vēdu krājumi. Kā jau tika minēts, vissenākais un svarīgākais krājums ir Rigvēda. Tā ir visu citu Vēdu pamatā un tajā galvenokārt ir apkopotas lūgšanas. Vēl hinduistiem ļoti svarīga ir Jadžurvēda. Tā ir atvasinājums no Rigvēdas, kas galvenokārt satur dažādas upurēšanas ceremonijas un rituālus. Samavēda arī ir atvasinājums no Rigvētads, kas satur dziedājumus un himnas. Atarvēda ir radusies vēlāk kā iepriekš minētās Vēdas un satur dažādus buramvārdus. Atarvēda ir līdzīga dažādu citu tautu un to pagānisko ticību folkloras rakstiem. Vēdas papildina arī cita garīgā literatūra, kā, piemēram, Sutras un Brahmas.

Hinduisms ir ne tikai veca, bet arī sarežģīta un grūti raksturojama reliģija, tieši dažādo reliģisko struktūru dēļ. Pamatā hinduisms ir politeiska reliģija, kas tic vairāk kā 300 miljoniem dažādu dievu, bet ne visi hinduisma novirzieni atzīst vienus un tos pašus dievus. Mūsdienu hinduismu pamatā var iedalīt četros galvenajos novirzienos – vaišnavisms, šaivisms, šaktisms un smārtisms. Šiem novirzieniem ir būtisks atšķirības, kas galvenokārt ir saistītas tieši ar ticību konkrētiem dieviem un priekšstatu par viņu veidoliem. Ir arī tādi hinduisma novirzieni, kas ir monoteiski, paneteiski vai pat ateiski. Monoteiskie hinduisma novirzieni tic tikai vienam Dievam. Daudzi hinduisma novirzieni kā vienu galveno dievu atzīst Brahmu. Šis Dievs netiek konkrēti raksturots un tas ir bezpersonisks, bet var iemiesoties cilvēkos, tāpat kā visi citi dievi. Atsevišķas hinduisma mācības apgalvo, ka tam ir vairāki veidoli – Brhama ir radītājs, Višna sargātājs un Šiva ir iznīcinātājs. Panateiskie hinduisti uzskata, ka Dievs ir daļa no visuma un nav atdalāms kā vien vai vairākas vienības. Savukārt, ateiskie hinduisti uzskata, ka Dieva nav, vai arī viņa eksistence nav izzināma.

Tā kā hinduisms ir tik ļoti atšķirīgs un dažāds ir grūti noteikt, kas īsti ir uzskatāms par hinduismu un kas nav. Būtībā hinduisti ir tie, kas Vēdas uzskata par svētām un uzskata tās par visaugstāko autoritāti gan reliģijā, gan filozofijā, tomēr mūsdienās hinduismam ir arī ļoti daudz sektu, kas tikai attālināti ir saistīti ar sākotnējo vēdisko sabiedrību. Šīs sektas var būt pat vardarbīgas un saistītas ar terorismu, kaut gan tas ir pilnīgi pretēji hinduisma pamata mācībām.

Visiem hinduisma novirzieniem un sektām ir kopēja tiekšanās pēc apgaismības un atbrīvošanās no pārdzimšanas cikla. Pamatā hinduisma ir raksturīga arī nevardabība un cieņa pret visu apkārtējo. Tas ir iemesls, kāpēc daudzi hinduisti ļoti stingri piekopj veģetārismu. Hinduistu pamata mācība apgalvo, ka uz zemes viss ir daļa no augstākā spēka, tāpēc ikkatru lietu ir jāciena un jāgodā.